Šodien, tā ir Sintija Gādiga – māksliniece, PAiR (Pavilosta Artist in Residency) menedžere, ar kuru tiekos, protams, Pāvilostā un negaidīts, bet patīkams pārsteigums ir lietus, līdz ar to, nākas radoši pieiet sarunas norisei un iekārtojamies PAiR kopienas siltumnīcā, kas dod īpašu noskaņu – galds klāts ar vietējo zemnieku labumiem, sēžam starp tomātu un citu labumu stādiem un šķiet, ka tas dod zināmu vieglumu visam procesam.
- Īsi raksturo sevi..
A: Nevis ko Tu dari, bet kas Tu esi?
S: Labs jautājums.. pēdējā laikā pati sev uzdodu šo jautājumu! Atbildot par rezidenci (Pavilosta Artist in Residency) sajūta, ka esmu viss un ar to gribu teikt, ka esmu atklājusi, ka man ir vēl citi talanti, par ko nenojautu un kas man padodas un patīk.. nesen par mani teica: “Tu esi kā emulātors!”
A: Tātad, tā, kas māk visu?
S: Fantastiski, jā!
A: Bet, vai nav tā, ka emulātors tu esi šeit? Bet.. kas ir Sintija – Sintija?
S: Es esmu – gleznotāja, fotogrāfe un kā man Instagram profilā ir rakstīts “storyteller through photos” (tulk. no agļu val. – stāstniece caur fotogrāfijām), jo tas ir tas, kas man patīk, iemūžināt dzīvi caur detaļām, mazām gaismiņām, parādīt cilvēkiem kā redzu es un, jo vairāk to daru, esmu sapratusi, ka redzu un uztveru pavisam savādāk kā citi. Un nereti ir tā, ka atrodoties vienā telpā ar citiem es pievēršu uzmanību nevis kur atrodas katrs objekts atsevišķi, bet kā telpa runā caur detaļām kopainā – kur un kā krīt gaisma, kur tā atbalsojas. Vēlāk bildes apstrādāju ar savu pieeju un esmu saņēmusi komplimentus un aicinājumu rīkot meistarklases..
A: O! Bet vai Tu esi atvērta dalīties ar šo savu redzējumu un pieeju?
S: Jā! Instagram platforma jau ir par to, ka es dalos! Ja neskaita to, ka mans darbs ir saistīts ar šo sociālo vidi, mans konts ir mans blogs, es nerakstu garus tekstus, bet bildes ir mans veids, kā dalos ar savu dzīvi un vēlos to parādīt citiem – dalos ar vietām, ceļojumiem, iespaidiem, kā tāds ceļojumu blogs..
A: Jā, apskatot Tavu profilu tiešām rodas vēlme ceļot! Arī es esmu iedvesmojusies no Taviem fotogrāfiju ieteikumiem un meklējusi kādu specifisku vietu, jo vēlos tieši to dzērienu!
S: Ļoti labi! Jā, esmu kā tūrisma aģentūra, jo cilvēki man jautā par, piemēram, Venēciju, lai gan tur vairs nedzīvoju (Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistra programmas diplomdarbu, Erasmus ietvaros, izstrādāja Accademia di Belle Arti di Venezia).. “iesaki man!”, “atceros, pirms pāris gadiem Tev bija bilde.. kur tas tieši atrodas?”, cilvēki atceras!
A: Iedomājies, cik zīmīgas ir Tavas bildes, ka tās atceras un vēlas doties tieši tur, lai piedzīvotu to skaistumu!
S: Nu, ko tad lai es saku, kas es esmu – es radu, es rādu un vēlos, lai cilvēki ķer detaļas, lai redz faktūras!
Pauze, jo Sintijai jāiet parādīt muzejs.. PAiR izstāžu galerija
- Tu sevi zini vislabāk.. kas ir tā tava īpašība, ko tu vēlētos redzēt citos vairāk?
S: Zini, es agrāk daudz turēju aizvainojumu un dusmas sevī, varēju izslēgt cilvēkus no sava redzes loka, nerunāt un mans tētis, savukārt, kā pārcilvēks, nekad nav turējis ļaunu prātu un man tas vienmēr šķita kaut kas apbrīnojams un vienā brīdī es nevis tikai apbrīnoju šo viņa īpašību, bet sāku to piekopt pati!
A: Atlaist un palaist?
S: Atlaist, piedot, izrunāt un beigt turēt negācijas sevī un uz citiem, lai kā arī būtu, dzīve notiek un tā ir tieši tik, cik mums ir!
A: Nav jēga dzīvot dusmās, Tu gribi teikt?
S: Jā, tieši tā. Padusmoties nav slikti, to arī vajag, bet pēc iespējas ātrāk meklēt to iemeslu, saprast, izrunāt un dzīvot tālāk. Un šī ir tā īpašība, ko pati esmu sev atradusi un gribētu, lai citi arī to atrod – vieglumu piedošanā.
A: Vai var teikt, ka esi sapratusi, ka visi esam tik dažādi un situācijas, kurās nonāc, redzi tā kā tu redzi un otrs, savukārt, redz to sava, subjektīva, redzējuma un īsti tam konfliktam vietas, jo nav vienots redzējums?
S: Un tas viss ir normāli, jo mēs katrs domājam pilnīgi savādāk! Piemērs, nesen spēlēju ar draugiem spēli, kur, sadaloties komandās, lai atminētu vārdu, ir jānoliek asociatīva kartīte, lai tavi biedri var atminēt, bet pretinieki nesaprastu un es nonācu situācijā, kad, liekot kartītes ar savu komandas biedru, lai atminētu vārdu ‘pludmale’, saprotam, ka abi viens otru nesaprotam, nespējam noķert šo asociāciju, lai gan abi varianti ir absolūti pareizi, tikai tik citādāki, ka nevar uzreiz atrast šo failu savā prātā.
- Tu esi redzējusi BURO STRAND lakatus, kas tapuši sadarbībā ar Zani Zaķi. Kāds ir tas viens vārds, kas Tev nāk prātā?
S: Viens vārds?
A: Labi, nu, varbūt viens teikums, nu, īss iespaidu moments!
S: Tad, kad ieraudzīju pirmās bildes – VAUU! (viss ar lielajiem burtiem!) Man patīk krāsas, košums un spožums. Es , pavisam godīgi, pati baidos no daudz krāsām!
A: JO?
S: Laikam, esmu savu laiku izstaigājusi ar košām krāsām un mana mīļākā krāsa ir melna un varbūt vairāk vaļu ļauju aksesuāriem.
A: Bet Tu visu redzi tik košu!
S: Jā! Tev taisnība! Es tiešām redzu koši un es gleznoju koši, bet apģērbā komforts man ir melnā krāsa.
A: Radošo cilvēku dresscode ir melns, ja?
S: (smejoties) Melns.. vienmēr melns! Bet atgriežoties pie lakatiem, jā, - krāsas, dizains, nu, apskaties uz to lakatu!
4. Kas, tavuprāt, ir labākā dizaina lieta, kas ir izgudrota?
A: Kaut kas tāds, ko Tu ieraugot, saprati, ka viss, tagad viss ir piepildījies vai arī kaut kas, bez kā Tu nevaru iedomāties savu dzīvi un ikdienu.
S: Tā, es ātri ieiešu virtuāli savās mājās.
A: Tam nav obligāti jābūt mājām, tas var būt jebkas un jebkur.
S: Labi, pagaidi, es vēl virtuāli mazliet pastaigāšu! Labs jautājums! Nav tik vienkārši uzreiz atrast to lietu.. bet, zini.. tā ir dizaina lieta.. tad, kad es ceļoju mums ir koferi, somas un visas citas lietas un ļoti bieži trūkst vēl vismaz viena soma, kurā kaut ko salikt, bet nav vēlēšanās samīcīt ikdienas somu un tad ir viena tāda brīnumsoma (Le Pliage zīmola soma), kura ir mazmazītiņa, salocītā formātā, kad atver paliek par nārniju! Soma pati ir ļoti skaista, tā ir dizainiski un prakstiski izcila kombinācija, ņemot vērā, ka daudz ceļoju, šī soma ir mans glābējs.
5. Runājot par dizaina lietām – trīs lietas, uz ko tu skaties, kas Tev ir svarīgi un par ko esi gatava maksāt?
S: Pirmā lieta, vienmēr – pielietojums! Kur es to likšu, man ir svarīgi, lai katra lieta, ko iegādājos, organiski iekļaujas manā vidē.
A: Praktiska pieeja un skatījums, tātad.
S: Protams, dizaina produkts sevī ietver to specifiku, ka ir kaut kas, kas ļoti aizķer, bet manā gadījumā vienmēr uzvar praktiskais pielietojums – vai dzeršu no šīs krūzītes, vai cienāšu draugus no šiem traukiem, vai šis apģērbs būs mana ikdienas sastāvdaļa.
A: Malacis! Man ir pilnīgi pretēji! Es nopērku lietas, kuras man vienkārši ir, piemēram, L’Abitareporcelāna espresso tasītes, kurām viena produktu sērija ir viena tasīte katram mēnesim, mana - augustam, bija ar sarkanām svītrām, vecākajam dēlam, kas ir jūlija mēnesis – ar lidmašīnām, kas šķita neticami, jo ilgi bija apsēsts ar lidmašīnām.. kā tā var sakrist? Vīram, janvārī, balta ar reljefu, kas absolūti atbilst viņam, vīra māsai, maijs – ar pļavas puķu motīvu, kas precīzi raksturo viņu pašu. Nu, lūk, atvedu mājās, gāja grūti, jo porcelāns, bet pielietojums – stāv skaistās kastītēs, jo man ir bail, ka saplīsīs (smieklu izvirdums )!
S: Rezidencē (PAiR – Pavilosta Artist in Residency) man bija līdzīgi, kad ieraudzīju trauku skapi ar visām smalkajām glāzēm un porcelāna tasītēm, bet ar laiku esmu iemanījusies, ka tas dod man prieku izmantot šos traukus, katrs malks ir mazi svētki.
A: Interesanti, no kurienes mums ir tāda pietāte pret šiem traukiem? Dienas beigās – tie ir tikai trauki!
S: Tas trauslums, iespējams, man negribās to sāpi, kad saplīst un jālasa tas skaistums pa daļām.
A: Bet, tad atkal, beigās ir tā, ka, salīdzinājumam - mājās mīļākās ir Nike sporta bikses, jo tās ir super ērtas, tās ir komforts un tās vienmēr var paņemt līdzi.
S: Bet.. par krūzītēm! Man ļoti patīk krūzītes! Kad esmu Venēcijā, es specifiski vienā vietā pērku krūzītes, kas absolūti nav tipiski man, tās ir košas un krāsainas. Jo, arī mājās dekorus es nepērku krāsainus, man viss ir, vairāk vai mazāk, ieturētos zemes toņos, bet šīs porcelāna espresso krūzītes ir neona krāsās ar apzeltītu iekšiņu – viss spīd un laistās!
A: Ļoti interesanti, ka Tev, kas redz pasauli ļoti koši, mājas vide ir zemes toņos un ļoti ieturēta. Varbūt, tāpēc, ka pasaule ir pārāk piesātināta?
S: Oi, mana pasaule tiešām ir ļoti piesātināta un man gribās, lai man mājās ir miera sajūta un vidē, kur ir piesātinātas krāsas, man būtu ļoti grūti koncentrēties, lai strādātu un ilgstoši kaut ko darītu man vajag to ieturēto, neitrālo apkārtni.
A: Un tagad iedomājies, ja Tev būtu jādzīvo Ņujorkā, ne Pāvilostā, kur pašlaik mitinies!
S: Nē, es noteikti nevarētu! Man jau Venēcija likās pilsēta – pilsēta!
A: Vārdu sakot.. ja būtu jāizvēlas pilsēta vai lauki, Tu vienmēr ņemtu laukus?
S: Jā, jā, jā! Uz pilsētu vienmēr var aizbraukt, lai arī Pāvilostu daudzi uzskata par laukiem, es tā negribētu teikt, es zinu, kas ir lauki, ka ir būdiņa meža vidū un ar galošām pa dubļiem no rīta līdz vakaram, savukārt, Pāvilosta ir izcils piemērs, kad mazpilsēta ir pilsētas un lauku miera apvienojums. Protams, te dzīvojot, Rīga pati atbrauc pie Tevis, bet, ja ir vēlme pēc lielāka dzīves piesātinājuma un aktīvāka ritma , kultūras – Rīga nav tālu, var aizbraukt, piedzīvot un braukt atpakaļ uz miera ostu!
A: Skaidrs, mūsu jautājumu/atbilžu spēle ir beigusies! Pateicos un labu apetīti!
Teksts: Paula Štrama